Rudens saulgriežu laiks, kā robežšķirtne, no zelta uz sidraba laiku. Tas ir mans, dvēseli piepildošais laiks, kurš rudenī nav iedomājams bez vībotnes klātbūtnes, kurai ir milzīgs maģiskais spēks, kas mani uzlādē un piepilda. Vienotībā ar vībotni es sajūtu savu dziļumu, savu sievietes spēku. Es esmu šeit, šajā laikā, šajā miesā. Sieviete. Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet to apzinos tieši rudens saulgriežu laikā. Mēs katra esam nākušas šajā pasulē ar savu skaistumu, viedumu, uguni un spēku. Un tas mani tā priecē, īpaši brīžos, kad satiekamies sievas, katra savā krāšņumā, gudrībā un sievišķībā. Es apbrīnoju šo laiku, šo kopā būšanu ar nezāļu karalieni vībotni, kura man liek sajusties stiprai, spēkpilnai un reibinoši draiskai. Atveries arī tu šim vībotnes spēkam, atveries un paņem tās sēklu un iesēj to sevī. Tā ik gadu tu audz un vēro sevi dziļumā, piepildi sevi ar gaismu un tevi nevar tik viegli izraut ar sakni. Iesēj šo spītību, drosmi, kaisli un sievišķību. Būt spēkpilnai un viedai kā vībotnei, tas ir izaicināums.